Projekti
CERN Tier-2
Izmantojot Izglītības un zinātnes ministrijas piešķirto finansējumu, Latvijā uzsākts pilotprojekts «Federatīva skaitļošanas centra CERN Tier-2 izveide». Projekta mērķis ir apvienot vairāku akadēmisko institūciju augstas veiktspējas skaitļošanas resursus sadarbībai ar CERN.
Projektā sadarbojas RTU un LU, bet darba tehnisko koordinēšanu nodrošina uzņēmums «Dati Group». Tiem pievienosies arī citas institūcijas, piemēram, Latvijas Nacionālā bibliotēka, kuras rīcībā arī ir jaudīgas skaitļošanas ierīces, kā arī Igaunijas un Lietuvas universitātes, kas ietilpst CERN Baltijas grupā.
EUROCC (EURO HPC)
Projekta “Nacionālie kompetences centri EuroHPC ietvaros (EUROCC)” uzdevums ir izveidot Eiropā kompetences centru tīklu, lai veicinātu augstas veiktspējas skaitļošanas iespēju izmantošanu augstākajā izglītībā, pētniecībā, publiskajā administrācijā un industrijā (it sevišķi mazajos un vidējos uzņēmumos). Kompetences centri apkopos visās Eiropas Savienības valstīs pieejamās kompetences, pieredzi un skaitļošanas resursus. Latvijai tā ir iespēja būt un attīstīties vienotā telpā HPC jomā kopā ar citām Eiropas valstīm.
Covid-19 saistīto paraugu biobankas un asociēto datu integrētās platformas izveide Latvijā
Valsts petījumu programmas projekts Veselības aprūpes un sabiedrības veselības jomā. To īstenos Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti un Latvijas Universitāti. Rīgas Tehnisko universitāti pārstāvēs HPC centrs un DITF (Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte).
Vairāk par projektu Latvijas Radio 1 sagatavotajā sižetā “Covid-19 pētījumu programmas mērķi: ierobežot vīrusa izplatību, atjaunot ekonomiku” stāsta arī Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors Jānis Kloviņš.
Atvērtā koda zinātnisko programmatūru iniciatīva
Lietojot HPC centra uzturēto licenču serveru uzskaites datus, paredzēts noskaidrot komerciālās programmatūras rīkus ar lielāko lietotāju skaitu un analizēt to specializēto moduļu (toolbox) izmantošanas intensitāti. Vienam no šiem komerciālās programmatūras rīkiem, kura licences izmaksas ir augstas, tiks izvēlēts aizstājējs – atvērtā koda programmatūra – ar zemām izmaksām.
EOSC Nordic (H2020)
2019. gada 1. septembrī tika uzsākts Horizon 2020 programmas projekts EOSC Nordic, kura mērķis ir veicināt Eiropas atvērtās zinātnes mākoņa (EOSC) ieviešanu Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs. Tas tiks veikts, koordinējot EOSC saistītus pasākumus šajās valstīs, kā arī ieviešot EOSC standartus un risinājumus.
BalticGrid-II (FP7)
2008. gada maijā tika uzsākts ES 7. ietvarprogrammas (FP7) projekts BalticGrid-II, kura ilgums bija divi gadi – līdz 2010. gada 30. aprīlim. Projekta mērķis bija paplašināt un attīstīt BalticGrid pirmā projekta laikā izveidoto Baltijas valstu e-infrastruktūru. Tas tika īstenots, veicot šādas darbības:
- iekļaujot BalticGrid infrastruktūrā Baltkrieviju;
- nodrošinot savienojamību starp gLite Grid resursiem un UNICORE un ARC Grid resursiem Baltijas reģionā;
- iesaistot jaunas zinātnieku grupas Grid resursu izmantošanā, piemēram, nanozinātnē un inženierzinātnēs;
- nodrošinot iespēju izmantot Grid lingvistikas pētniecībā, Baltijas jūras vides pētīšanā un datu apstrādes rīku izveidošanā, kas ļauj modelēt dažādus procesus.
BalticGrid (FP6)
ES 6. ietvarprogrammas (FP6) projekta Batlicgrid (2005. – 2008.) mērķis bija paplašināt Eiropas Grid infrastruktūru, integrējot tajā jaunus dalībniekus no Baltijas valstīm (Lietuva, Latvija, Igaunija) un stiprinot Grid tehnoloģiju attīstību šajās valstīs.
Grid ir viens no e-zinātnes instrumentiem sarežģītu zinātnes problēmu risināšanā. Tas dod iespēju piekļūt lieliem skaitļošanas resursiem, kas ir izkaisīti pa dažādām organizācijām vai pat valstīm. Ar speciālas programmatūras (middleware) un ātra interneta palīdzību šie resursi tiek apvienoti vienā infrastruktūrā un piedāvāti lietotājam kā viena jaudīga skaitļojamā mašīna. Atšķirībā no tā sauktā “desktop grid”, kurā tiek izmantoti parasti datori dīkstāves laikā, šeit tiek izmantota specializēta tehnika, kas parasti ir izvietota universitāšu datu centros – superdatori, skaitļošanas klasteri un datu glabāšanas iekārtas.