BalticGrid-II projekts

2008. gada maijā tika uzsākts ES 7. ietvarprogrammas (FP7) projekts BalticGrid-II, kura ilgums bija divi gadi – līdz 2010. gada 30. aprīlim. Projekta mērķis bija paplašināt un attīstīt BalticGrid pirmā projekta laikā izveidoto Baltijas valstu e-infrastruktūru. Tas tika īstenots, veicot šādas darbības:

  • iekļaujot BalticGrid infrastruktūrā Baltkrieviju;
  • nodrošinot savienojamību starp gLite Grid resursiem un UNICORE un ARC Grid resursiem Baltijas reģionā;
  • iesaistot jaunas zinātnieku grupas Grid resursu izmantošanā, piemēram, nanozinātnē un inženierzinātnēs;
  • nodrošinot iespēju izmantot Grid lingvistikas pētniecībā, Baltijas jūras vides pētīšanā un datu apstrādes rīku izveidošanā, kas ļauj modelēt dažādus procesus.

BalticGrid-II projekta laikā izveidotā e-infrastruktūra ir pilnībā savienojama ar citu Eiropas valstu e-infrastruktūrām un iekļaujas EGI (European Grid Initiative) struktūrā.

BalticGrid pirmajā projektā piecās valstīs tika izveidota 26 klasteru e-infrastruktūra, kuras skaitļošanas mezglu resursi bija jāpalielina gan veiktspējas, gan datu glabāšanas resursu ietilpības ziņā.

BalticGrid-II projektā piedalijās 13 organizācijas no septiņām valstīm. Septiņas no Baltijas valstīm – Igaunijas, Latvijas, Lietuvas -, divas no Baltkrievijas, divas no Polijas, viena no Zviedrijas un viena no Šveices. No Latvijas BalticGrid-II projektā piedalījās Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts.

Galvenās BalticGrid-II e-infrastruktūras resursu lietošanas jomas bija augsto enerģiju fizika, lingvistika, bioinformātikas un biomedicīnas procesu vizualizēšana un Baltijas jūras ekosistēmas modelēšana.

Par Grid tīklu

Grid ir viens no e-zinātnes instrumentiem sarežģītu zinātnes problēmu risināšanā. Tas dod iespēju piekļūt lieliem skaitļošanas resursiem, kas ir izkaisīti pa dažādām organizācijām vai pat valstīm. Ar speciālas programmatūras (middleware) un ātra interneta palīdzību šie resursi tiek apvienoti vienā infrastruktūrā un piedāvāti lietotājam kā viena jaudīga skaitļojamā mašīna. Atšķirībā no tā sauktā “desktop grid”, kurā tiek izmantoti parasti datori dīkstāves laikā, šeit tiek izmantota specializēta tehnika, kas parasti ir izvietota universitāšu datu centros – superdatori, skaitļošanas klasteri un datu glabāšanas iekārtas. Grid infrastruktūrā var tikt ieslēgti arī dažādi zinātniskie instrumenti, piemēram, teleskopi, sensori un citas modernas iekārtas, padarot pētniecību vēl ērtāku un pieejamāku.

Atskats uz projektā paveikto

Uzsākot projekta pirmo fāzi 2005. gada nogalē, mēs sākām praktiski no nulles. Profesora Ilmāra Slaidiņa vadībā tika izveidota komanda, kurā sākotnēji iesaistījās Oļģerts Belmanis, Lauris Cikovskis un Jānis Kūliņš, un vēlāk pievienojās arī Artis Šteinbergs un Zigmārs Strods. Sākām cītīgi mācīties un pētīt līdz tam mums maz zināmās Grid tehnoloģijas. Tika iegādāti pirmie serveri un izveidots piecu skaitļošanas mezglu klasteris. Pakāpeniski audzējot serveru skaitu, pirmā projekta beigās mēs jau varējām nodrošināt centrālos Grid servisus un 16 kodolus aprēķiniem, kā arī 1 TB Grid datu glabāšanas vietu.