Par Grid tīklu

Grid ir viens no e-zinātnes instrumentiem sarežģītu zinātnes problēmu risināšanā. Tas dod iespēju piekļūt lieliem skaitļošanas resursiem, kas ir izkaisīti pa dažādām organizācijām vai pat valstīm. Ar speciālas programmatūras (middleware) un ātra interneta palīdzību šie resursi tiek apvienoti vienā infrastruktūrā un piedāvāti lietotājam kā viena jaudīga skaitļojamā mašīna. Atšķirībā no tā sauktā “desktop grid”, kurā tiek izmantoti parasti datori dīkstāves laikā, šeit tiek izmantota specializēta tehnika, kas parasti ir izvietota universitāšu datu centros – superdatori, skaitļošanas klasteri un datu glabāšanas iekārtas. Grid infrastruktūrā var tikt ieslēgti arī dažādi zinātniskie instrumenti, piemēram, teleskopi, sensori un citas modernas iekārtas, padarot pētniecību vēl ērtāku un pieejamāku.

Eiropā un citur pasaulē tiek ieguldīti milzu līdzekļi Grid tehnoloģiju attīstībā, paredzot tām nozīmīgu lomu nākotnes zinātnē. Jau šodien uz Grid tehnoloģijām ir balstīti daudzi projekti, tai skaitā viens no lielākajiem eksperimentiem cilvēces vēsturē – LHC (Large Hadron Collider), kas tiek īstenots Eiropas kodolpētījumu organizācijā CERN sadarbībā ar daudzām Eiropas valstīm. Attēlā redzama Eiropas Grid infrastruktūra un uzdevumu plūsma starp CERN un skaitļošanas centriem.

Ar BalticGrid I un II projekta palīdzību arī Baltijā tika izveidota Grid infrastruktūra, ļaujot piekļuvi gan vietējiem skaitļošanas resursiem, gan Eiropas Grid infrastruktūrai (EGI). Jāņem vēra, ka, lai šobrīd (pēc BalticGrid-II projekta) izmantotu Grid iespējas un varētu piekļūt skaitļošanas resursiem citu Eiropas valstu organizācijās, jābūt projektiem vai citai sadarbībai ar šīm organizācijām. Rīgas Tehniskā universitāte sava Grid resursu centra (Grid site) darbību patrauca 2016. gada sākumā.